Brīnums

Brīnums

Pārdabiski Dieva darbi ir notikuši ne tikai pagātnē. Tie notiek arī šodien!

“Tu mani neatlaid” Z.Biķe 2019 g.

Dieva pārsteidzošie brīnumi un žēlastība augšāmcēla mūsu dēlu no nāves un atgrieza viņam pilnīgu veselību!

“Un Viņš ir sacījis: “Tev pietiek ar Manu žēlastību; jo Mans spēks nespēkā varens parādās.” Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani.”
2.Kor. 12:9

Pirmā liecība OTBD Otrā liecība OTBD Liecība Matejā

Pirms aprakstīt šos pārsteidzošos notikumus, vēlos pieminēt, ka jau iepriekš gan mūsu ģimenē, gan draudzē un citur daudzkārt esam pieredzējuši Dieva pārdabiskos darbus. Ir piedzīvotas dievišķas atklāsmes, vadība, arī dziedināšanas gadījumi, atbrīvošana no tumsas ietekmes, dvēseļu un attiecību dziedināšana un daudz kas cits. Tomēr pēdējā laikā, tiecoties pēc dziļākām attiecībām ar Dievu, dažkārt lūdzu no Viņa arī jaunas zīmes un brīnumus. Nevarēju iedomāties, ka Viņš mums paredzējis šādus pārbaudījumus, brīnumus un zīmes. Dieva domas un ceļi cilvēkam tiešām ir neizdibināmi (Jes. 55:8-9)!

Mūsu ģimene dzīvo lauku mājā meža vidū, netālu no nelielas upītes. Vienmēr esam pieskatījuši mūsu bērnus, arī sargājuši no upītes, kas gan nav dziļa, bet mazam bērnam var būt bīstama. Mūsu jaunākais dēls Raivo ir gadu un septiņus mēnešus vecs un visu laiku viņš pavada kopā ar mums mājā un tās apkārtnē. Jāpiebilst, ka mūsu ģimenē gaidām vēl vienu bērniņu, kas rada papildus rūpes un pienākumus.

Nosacīti “klusā” nedēļa

Liktenīgajā dienā (18.04.2019, sauktā par “zaļo” ceturtdienu) bija saulains laiks un mēs visi bijām ārā. Es aiz ēkas veicu kādus uzkopšanas darbus, bet sieva ar dēliņu bija dārzā ēkas otrā pusē. Jāpiebilst, ka Raivo līdz tam nekad negāja prom no mājas, kur nu vēl – uz upi.

Sieva palaida dēlu gājienā pie manis un, domādama, ka viņš paliek manā tuvumā, pateica, ka pēc desmit minūtēm būs pusdienas un iegāja mājā pabeigt tās gatavot. Pēc šīm minūtēm, kad ienācu mājā, sieva uzreiz jautāja, kur ir Raivo. Momentā metos uz upi, bet sieva – pa ceļu uz tiltu. Pie upes neko aizdomīgu nemanīju. 7-8 minūtes pagāja, kamēr pārmeklēju pārējo teritoriju un mūsu māju. Tad no tilta atgriezās sieva un mēs konstatējām, ka dēliņa nekur nav.

Es vēlreiz metos uz upi. Šoreiz nokāpu zemāk krastā un devos uz upes līkumu. Tas, ko es tur ieraudzīju, lika man nodrebēt un laikam apstāties… Esmu savā dzīvē daudz ko pieredzējis, vairākas reizes – arī nāves tuvumu. Likās, esmu rūdīts… Tomēr tās sajūtas, ko piedzīvoju, biezā krasta krūmu un niedru pudurī ieraugot nekustīgi guļam mana dēliņa ķermeni, ģērbtu balti strīpainā krekliņā, ir grūti aprakstīt! Dēliņš gulēja ūdenī ar seju uz leju… Kad redzi nāvi “vaigā” un faktiski mirušu dēlu, ir ļoti smagi.

“Dieva rokās” Z.Biķe 2019 g.

Momentā izrāvu dēliņu ārā no ūdens un uznesu viņu krastā, izmisumā saukdams sievu. Skats bija šokējošs un bezcerīgs – zilganbāls bērna ķermenis ar uzpūtušos vēderu un bez jebkādām dzīvības pazīmēm.

Mēs sākām bērnu mākslīgi elpināt un veicām viņam sirds masāžu, paralēli izmisumā saukdami uz Dievu pēc palīdzības. Tikām konsultēti pa telefonu, kā pareizi veikt atdzīvināšanu. Pārsteidzoši ir tas, ka nepazuda telefona savienojums, lai gan mūsu apkārtnē ir ļoti vājš telefona tīkla uztveres signāls. Aptuveni 25 minūtes veicām atdzīvināšanu, bet bez redzamiem rezultātiem. Tad ieradās divas neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) ekipāžas. Nodevām dēliņu Raivo viņu rokās un paši turpinājām karsti lūgt Dievu. Nosūtījām ziņas arī draugiem, draudzei, lai cilvēki iestājas garīgajā cīņā. Cik labi, ka šeit virs zemes ir Dieva ģimene, kas gatava dedzīgi iestāties lūgšanās par kādu!

Mediķi strādāja profesionāli un koordinēti, tomēr arī viņu pūles uzreiz nedeva rezultātus. Dēliņa sirds patstāvīgi nestrādāja, tā tika uzturēta mākslīgi un arī elpošana bija mākslīga. Tomēr mediķi nepadevās un, galvas nepaceļot, neatlaidīgi turpināja savu darbu. Kad bija pagājušas aptuveni 90 minūtes (lūdzam arī citām NMP ekipāžām nepadoties ātrāk!) kopš viņu ierašanās un tika ievadīta jau kurā adrenalīna deva, situācija kļuva arvien bezcerīgāka. Tad manā galvā iezagās pat domas par mazu bērna zārciņu, bērēm un drūmu nākotni…

Tomēr par spīti prāta domām, mēs ar sievu garīgi turējāmies stipri ticībā un lūgšanās. Mēs nepadevāmies. Lūdzām Dieva žēlastību, brīnumu, arī svētību ārstu darbībai. Bet visvairāk no Dieva lūdzām dzīvības dvašas (1.Moz 2:7) atgriešanu. Kādā brīdī abi ar sievu konstatējām, ka mūsos ir ienācis savdabīgs miers. Miers, bet ne apātija. Nevarējām gan īsti saprast, par kādu iznākumu šis miers vēsta. Tagad zinām, ka tas bija Jēzus miers un Svētā Gara piepildījums:

“Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā, Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis. Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas.”
Jņ. 14:26-27

“Paļāvība” Z.Biķe 2017 g.

Un tad notika PIRMAIS BRĪNUMS! Nekad neaizmirsīšu šo MIRKLI! Pēkšņi Raivo sirdsdarbība atjaunojās, viņš nedaudz sāka rīstīties, mēģinādams elpot! Slava, slava Dievam! Dievs bija apžēlojies un atgriezis dzīvības dvašu! Protams, situācija bija trausla un nestabila… Bērns tūlīt tika transportēts uz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu (BKUS) Vienības gatvē, Rīgā. Turp devās arī sieva.

Es devos pēc mūsu vecākajiem bērniem, kas bija skolā un bērnudārzā. Pastāstīju viņiem par notikušo. Savā sirdī apņēmos Dieva priekšā gavēt līdz pilnīgai mana dēla atjaunošanai. Nepārtraukti bijām stiprās, karstās lūgšanās, saucot uz Dievu. Mans vecākais dēls vēlāk teica: „Nekad nebiju dzirdējis tēti tik karsti un skaļi lūdzam Dievu, kā tas bija mašīnā, braucot uz slimnīcu.”

No BKUS reanimatologa pienāca dramatiskas ziņas par to, ka stāvoklis ir ļoti, ļoti smags… Šodien, lasot dēla ārstēšanas izrakstu, acīs riešas asaras, jo tur teikts: stāvoklis ārkārtēji grūts, dziļa bezsamaņa, dziļa hipotermija, uz gaismu nereaģējošas acu zīlītes utt.

Kad ierados Intensīvās terapijas nodaļā (ITN), sieva jau tur bija. Ārstējošais ārsts korekti izstāstīja par ļoti smago stāvokli un visai maz sološajām prognozēm. Raivo bija pieslēgts pie nepieciešamajiem aparātiem un sistēmām. Ārsti, reanimatologi un personāls rūpīgi darīja savu darbu. Līdz vakaram palikām pie Raivo, aizlūdzot, svētījot gan viņu, gan ārstus, gan slimnīcas personālu. Tad pēc ārstu ieteikuma devāmies mājup, jo mūsu palikšanai slimnīcā nebija īpašas nepieciešamības.

Mums bija iespēja zvanīt uz ITN cauru nakti, lai saņemtu informāciju par dēla veselības stāvokli. Tomēr mēs šo iespēju izmantojām vien kādas 3-4 reizes. Mums bija, uz ko paļauties – tas ir Jēzus varenais spēks un Dievs Tēvs, Kas visu pārrauga! Naktī lūdzām Viņu, cik bija spēka.

Pirms pusnakts pie mums ieradās arī policija, lai pierakstītu liecības. No vienas puses, tas bija nedaudz nogurdinoši, bet, no otras puses – izvērtās tāda kā “attīrīšanās prakse”, vēlreiz visam izejot cauri gan hronoloģiski, gan psiholoģiski. Tas ļāva savā veidā sakārtot domas, nosacīti atbrīvojoties no notikušā. Savelkot faktus kopā, atklājās, ka Raivo ūdenī varēja būt atradies aptuveni 10-15 minūtes. Pēc tam mēs paši viņu centāmies atdzīvināt aptuveni 25-30 minūtes, bet NMP ekipāža reanimēšanas darbu turpināja aptuveni 90 minūtes, līdz beidzot Dievs dēlam atgrieza dzīvību. Tādējādi sanāca, ka Raivo bez dzīvības pazīmēm bija aptuveni 2 stundas un 15 minūtes! Pateicoties Dievam, ir notikusi reāla augšāmcelšanās no mirušajiem!!!

Piektdiena un sestdiena pagāja, man un sievai uz maiņām dežurējot pie dēla ITN. Daudz lūdzām Dievu, svaidījām dēlu ar eļļu. Tā kā Bībelē nav teikts, cik daudz jāsvaida ar eļļu, tad eļļu netaupījām… Mēs aizlūdzām arī par ārstiem, personālu, Jēzus vārdā viņus svētījot. Lūdzām arī par telpu attīrīšanu no tumsas spēku darbības. Mana sieva Zane Garā dzirdēja tādas kā bazūņu skaņas un dzirdēto izdziedāja ar savu balsi. Mēs skaļi lasījām Dieva Vārdu no Bībeles. Viena no spilgtākajām un zīmīgākajām Rakstu vietām, kas attiecināma arī uz Raivo, bija no pravieša Jonas grāmatas:

“Līdz pašiem manas dzīvības dziļumiem mani bija apklājuši ūdeņi, visapkārt mani bija ietvēruši dziļumi; niedres bija apvijušās ap manu galvu. Es biju nolaidies līdz dziļākajiem kalnu pamatiem, zemes aizsprosti, šķiet, bija aizdarījušies aiz manis uz mūžu, bet Tu tomēr esi licis manai dzīvībai pacelties augšup no šīs tumšās bedres un izglābis to no pazušanas, ak, Kungs, mans Dievs!”
Jon. 2:6-7

Tāpat mēs pasludinājām arī citas Rakstu vietas, piemēram, par Jairus meitiņas augšāmcelšanu (Lk. 8:52-55), Lācara augšāmcelšanu (Jņ. 11:41-44). Līdzīgi, kā Jēzus sauca Lācaram, mēs teicām Raivo: „Celies augšā (no nāves)! Nāc ārā (no kapa)!” Pieminējām un citējām arī Rakstu vietas par sunamietes dēla augšāmcelšanu (2.Ķēn. 4:32-36), pa logu izkritušā puiša atdzīvināšanu (Ap.d. 20:9-12), arī par posta vietu atjaunošanu (Jes. 58:11-12) un Dieva dzīvības iedvešanu kaulos (Ech. 37:4-10), kā arī citas. Ļoti zīmīgi mūsu sirdīs izgaismojās arī 118.psalma vārdi par paļaušanos uz Dievu, nevis uz cilvēkiem:

“Labāk ir paļauties uz To Kungu nekā cerēt uz cilvēkiem! Labāk ir paļauties uz To Kungu nekā cerēt uz dižciltīgajiem! … Tā Kunga labā roka ir augstu pacelta, Tā Kunga labā roka dara varenus darbus!” Es nemiršu, bet dzīvošu un sludināšu Tā Kunga darbus.”
Ps. 118:8-9,16-17

Situācija joprojām bija smaga, bet jau stabilāka, nedaudz cerīgāka. Dēlam nedaudz samazināja zāļu devas. Tomēr vēl aizvien nebija pārliecības, ka Raivo vispār spēs patstāvīgi dzīvot. Par spīti dramatiskajai situācijai, jutām, ka mūsos un arī citos lūdzējos pamazām ienāca pārliecība, ka, ja Dievs atgriež dzīvību, Viņš atgriezīs arī pilnu veselību. Man, sievai un daudziem citiem Dievs deva žēlastību un īpašu, ne mūsu pašu spēkiem sasniegtu ticību, par ko Bībelē teikts:

“Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.”
Ebr. 11:1

Šie tik ļoti pazīstamie vārdi no Bībeles tagad ieguva dziļāku garīgo dimensiju, kļuva mums vēl īstāki, personiskāki. Pateicāmies Dievam par to, ko Viņš dara, darīs, un ticībā sākām pasludināt pilnīgu dzīvību un veselību Raivo! Jēzus vārdā saistījām arī jebkādu tumsas spēku ietekmi pār Raivo un lūdzām Dievam pilnīgu viņa atjaunošanu. Mēs ar cieņu izturējāmies pret medicīnas personālu un viņus uzklausījām, tomēr Svētā Gara vadībā vēlāk garīgi noraidījām un dzēsām jebkuras negatīvas prognozes jeb pasludinājumus par Raivo. Kā zināms, vārdam un domai ir spēks, tāpēc nevajag pieņemt negatīvo. Mēs ticam Jēzum Kristum, Kurš ir uzvarējis visus tumsas spēkus! Par to liecinājām arī slimnīcas personālam.

Mums bija iespēja par Dieva spēku liecināt ne tikai personālam, bet arī citiem vecākiem ITN. Daži lasīja Jauno derību, citi – lūgšanu grāmatas, vēl citi lūdzās, kā mācēja – visi meklēja un ilgojās pēc pārdabiskas iejaukšanās viņu bērnu dzīvē. Dažbrīd es aizdomājos par kapelāna darba nepieciešamību BKUS un ITN. Citās slimnīcās pieaugušo sirdis, iespējams, paliek nocietinātas pret Dievu, tomēr šai slimnīcā, kad tiek piedzīvotas nopietnas problēmas ar bērniem, vecāki īpaši atveras dievišķajam.

“Žēlastības lietus” Z.Biķe 2017 g.

Kad pienāca LIELĀ DIENA – Kristus augšāmcelšanās piemiņas diena – simboliski arī Raivo tika augšāmcelts. Šai dienā ārsti mums paziņoja, ka Raivo būs DZĪVOTĀJS! Tas notika trešajā dienā pēc negadījuma. Slava Dievam!!! Pēc visa pieredzētā cilvēciski tas likās grūti aptverams. Tomēr tam bija tik varens garīgs piepildījums! Bez Jēzus Kristus darba – nāves un augšāmcelšanās, nekas tāds nebūtu iespējams. Bībelē Jēzus skaidri saka:

“Es biju miris un, redzi, Es esmu dzīvs mūžu mūžam, un Man ir nāves un elles atslēgas.”
Atkl. 1:18

Pirmdienā, otrajās Lieldienās Raivo tika atslēgta mākslīgā elpināšana, viņam samazināja un arī noņēma medikamentu devas. Ārsti teica, ka, ja viss virzīsies uz labo pusi, tad, iespējams, jau nākamajā dienā Raivo varēs pārvest uz slimnīcas nodaļu. Vienubrīd, kad pienācām pie viņa, Raivo divreiz skaidri izsaucās: „Mamma, mamma!” Kāds medus ausīm un dvēselei bija to dzirdēt! Bez tam notika vēl viens brīnums. Parasti man vēdera izejas smaka šķita diezgan riebīga, bet tagad, kad sagaidīju dēla pirmo dabisko vēdera izeju, man šī smaka šķita kā vislabākā smarža pasaulē! Paldies Dievam par ārstu šodienas paziņojumu, ka dēla vispārējās analīzes ir tik labas kā kosmonautam!

Sieva šo un arī turpmāko laiku pavadīja BKUS teritorijā esošajā vecāku mājā un, protams, katru dienu bija Raivo tuvumā palātā, kur es viņu ik dienas nomainīju. Jāpiemin arī, ka zinot par garīgo saišu nopietnību, aizlūdzām un atdalījām Raivo dvēseli un miesu no visām atkarību u.c. blaknes izraisošajām zālēm un to ražotājiem, lai dēlam pēc šo zāļu lietošanas nebūtu nekādu seku turpmākajā dzīvē.

Pirmajās dienās slimnīcā mēs viesus īpaši negaidījām, bet pateicamies mīļajiem no mūsu Ogres Trīsvienības baptistu draudzes – mācītājam un diakonei, kuri ne tikai aizlūdza un svaidīja mazo Raivo ar eļļu, bet arī mūs ar sievu garīgi un dvēseliski ļoti stiprināja.

“Ja kāds starp jums ir nevesels, lai viņš ataicina draudzes vecajus, un tie lai lūdz Dievu par viņu, to svaidīdami ar eļļu Tā Kunga Vārdā. Un ticīga lūgšana izglābs slimo, un Tas Kungs viņu uzcels.”
Jēk. 5:14-15

No ticības skatīšanā

Kad otrdienas rītā (23.04.2019) ierados ITN, izrādījās, ka Raivo ir jau pārvests uz BKUS Neiroloģijas jeb 5. nodaļu. Tas bija ļoti cerīgs pavērsiens. Uzzinājām arī, ka ārstu iekšējā informatīvajā tīklā izplatīts galvenās vadītājas paziņojums un pateicība kolektīvam par darbu pie Raivo. Vadītāja to nosauca par iespēju piedzīvot Lieldienu brīnumu!

Nonākot jaunajā vietā, vispirms pašu palātu svaidījām ar eļļu un Jēzus vārdā saistījām tur jebkādu ļauno garu ietekmi. Tāpat arī aizlūdzām un svētījām ārstus, māsiņas, personālu, viņu un rokas un darbības, uzticot visu Svētajam Garam! Nevar noliegt, ka pirmajās dienās un pat nedēļā Raivo stāvoklis joprojām bija diezgan nopietns.

Pirmajās dienās dēls tika barots caur barošanas zondi, bet šķidrumu un zāles ievadīja caur sistēmu. Paralēli viņu ēdināja un deva viņam padzerties arī dabiskā veidā. Raivo vispārējais stāvoklis uzlabojās un jau ceturtdien viņam tika izņemta barošanas zonde un dēls sāka ēst patstāvīgi. Kopumā kustības un noturība bija vispārēji vāja, tomēr stāvoklis uzlabojās. Arī nodaļā sākotnēji noteiktais plaušu karsonis, sliktās analīzes manāmi mazinājās un veselība uzlabojās. Arī šeit turpinājām mediķus pieklājīgi uzklausīt, bet noteikti noraidījām visas viņu izteiktās negatīvās prognozes un pasludinājumus. Mēs apliecinājām savu ticību Dieva pārdabiskajam darbam un pilnīgai dēla dziedināšanai, jo jau Vecajā derībā par Jēzu ir pravietots:

“Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.”
Jes. 53:5

“Vārds” (Jesajas 53. nodaļa ebreju valodā) Z.Biķe 2018 g.

Jēzus nāves un augšāmcelšanās dēļ mēs varam tikt atbrīvoti no grēka un nāves varas, kas mums ir pati lielākā Dieva žēlastības dāvana. Bet Jēzus brūcēs un Viņa vārda spēkā tiek iznīcināta arī fiziskā neveselība un notiek dziedināšana. Mēs ar sievu turpinājām stingri pastāvēt lūgšanā un garīgā cīņā. Gan ITN, gan Neiroloģijas nodaļā svētījām Raivo, uzliekot viņam savas rokas. Garīgi jutām klātesošu Svētā Gara spēku un arī vareno ticīgu aizlūdzēju lūgšanu spēku (Jēk. 5:15), kas plūda caur mūsu rokām. Dažkārt tas bija sajūtams pat tīri fiziski kā siltums rokās. Kad kādreiz pagurām lūgt, sajutām daudzu brāļu un māsu aizlūgšanu atbalstu. Viņi līdzīgi tam, kā tika balstītas Mozus rokas, lai Izraēls varētu uzvarēt karā, turēja mūsu garīgās rokas (2.Moz. 17:11-13).

Pārdabiski, ka manai sievai Zanei nebija stresa, kas gaidāmajam bērniņam būtu nevēlams. Viņu pavadīja Dieva un aizlūgšanu miers. Jāpiemin arī tas, ka es piedzīvoju Dieva spēku sava gavēņa laikā, kuram bija pievienojušies vēl daži kristieši no draudzes. Agrāk, gavēņa laikā dzerot tikai ūdeni, nelabi sajutos jau trešajā dienā. Šoreiz labi jutos pilnas septiņas dienas. Tad jutu, ka jāpāriet uz tā saukto Daniela (Dan. 1:8-12) jeb augu valsts produktu gavēni. To ieturēju nākamās gandrīz divas nedēļas. Gavēnis nav sevis paššaustīšanas rituāls vai diēta. Tas ir reāls garīgs instruments, kas palīdz tuvoties Dievam un labāk dzirdēt Viņa balsi. Gavēnis stiprina lūgšanu dzīvi, palīdz atbrīvoties no mazticības, no ļauno garu ietekmes (Mk. 9:29; Jes. 58:6).

Raivo stāvoklis turpināja uzlaboties, tomēr viņam vēl bija veselības problēmas. Dēlam joprojām bija kustību koordinācijas traucējumi rokām; viņš kājas kustināja, bet nestaigāja; arī galvu dēls pats praktiski neturēja… Pastāvēja arī nelielas spontānas refleksu izpausmes, kā arī daļēji apātiski simptomi, taču tiem bija acīmredzama tendence mazināties.

“Melnā” piektdiena (26.04.2019)

Lai gan mums ar sievu kopumā nav nekādu negatīvu piezīmju par slimnīcas personālu un mēs esam pozitīvi pārsteigti par labo aprūpi, tomēr naktī no ceturtdienas uz piektdienu dažas nepatīkamas epizodes ar kādu darbinieci nopietni iedragāja jau tā trauslo manas sievas miegu. Arī tā informācija un vērtējums, ko nākamajā dienā sniedza ārsti, sirdi padarīja vēl smagāku, lai gan mēs centāmies neielaist sevī nekādu šaubu ēnu, kas mazinātu ticības spēku.

Mēs mēģinājām saņemties, tomēr diemžēl man un sievai izraisījās diezgan dziļš teoloģisks strīds, kā arī nopietnas nesaskaņas par sadzīviskām lietām. Tai brīdī mēs ļāvāmies dusmām un uzreiz nedarījām to, kas teikts Dieva Vārdā:

“Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties, un nedodiet vietu velnam.”
Ef. 4:26-27

Tas iedragāja mūsu ģimenes “garīgo pārklāju” un jau pēcpusdienā rezultējās pamanāmās epileptiskās izpausmēs Raivo. Kad sieva mani nomainīja, un es devos mājup pie vecākajiem bērniem, atnāca ziņa, ka Raivo piedzīvojis vēl nopietnāku lēkmi. Tad mēs lūdzām draudzi un aizlūdzējus iesaistīties cīņā pret tumsas uzbrukumu.

Paldies Dievam, Raivo stāvoklis pēc lūgšanām un zāļu ievadīšanas stabilizējās. Tomēr nākamā nakts bija nemierīga, jo Raivo piedzīvoja dažu refleksu izraisītas spazmas. Faktiski visā Raivo dziedināšanas laikā šī bija vienīgā diena, kas vērtējama ar mīnusa zīmi jeb regresu dēla atlabšanā. Tas skaidri parādīja, cik ļoti svarīgi ir saglabāt ģimenes garīgo vienotību un nedot vietu nekādiem dēmoniskiem spēkiem, kas to tik gaida, lai uzbruktu un ārdītu. Tam ir jāstājas pretī:

“Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums; tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis!”
Jēk. 4:7-8

Tai pašā vakarā tumsa centās uzbrukt arī man. Pirms pusnakts iebraucu degvielas uzpildes stacijā piepumpēt riepas. Braucu garām auto, ieturot distanci, kad pēkšņi stāvošās mašīnas durvis tika līdz galam atvērtas un tas pamatīgi iedragāja mana auto durvis un spārnu. Visu gan atrisinājām likumīgā kārtībā un bez “asumiem”.

Vēl tajā pašā vakarā abi ar sievu izlīgām un sakārtojām savas attiecības. Tad jutām, ka sirdī ienāk miers un mēs turpinājām lūgšanas. Jau no pirmajām dienām mūs uzrunāja, bet tagad vēl jo īpaši mūsos nostiprinājās Dieva Vārds:

“Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūras vilnim. Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos, lai nedomā, ka viņš no Tā Kunga ko saņems.”
Jēk. 1:6-8

Līdz pilnīgai uzvarai

Nākamajā dienā Raivo bija mierīgs, bet sakarā ar vakardienas lēkmēm un izpausmēm ārsti nolēma veikt galvas magnētisko rezonansi (MR). Tā kā MR veic pilnā narkozē un tad cilvēka dvēsele un gars ir īpaši “atvērti”, lūdzām Dieva apsardzību. Man neatļāva iet telpā, tāpēc es stāvēju gaitenī aiz sienas un paceltām rokām lūdzu Dievu un Jēzus vārdā sasaistīju tumsas spēkus. Garām ejošie cilvēki droši vien bija pārsteigti, redzot manu darbošanos, bet tas lai ir viņiem par liecību. Vēlāk mūs vēlreiz apciemoja draudzes vecaji un mēs kopā saistījām visu tumsu, Jēzus vārdā nocirtām ļaunos garīgos pavedienus un Raivo svaidījām ar eļļu.

Sākotnējie MR rezultāti vēstīja, ka nekā akūta Raivo smadzenēs nav. Nākamajās dienās turpinājās dēla atlabšana un negatīvie simptomi strauji mazinājās. Pirmdien uzzinājām, ka MR norāda uz nelienu smadzeņu tūsku, bet otrdienas encefalogramma parādīja, ka iespējami epileptiski simptomi. Mēs darījām tāpat kā līdz šim – nevis izmisumā saķērām galvas, bet vērsāmies pie Dieva, zinot precīzi, ko lūgt.

Gan paši ar sievu, gan kopīgi ar draudzes vecajiem mēs arī atzinām, nožēlojām un lūdzām Dievam piedošanu par saviem un dzimtas grēkiem, un garīgi nošķīrām mūsu ģimeni un Raivo no šādas ietekmes. Garīgajā cīņā bija nomanāmi gan lūgšanu paisumi, gan bēgumi, šajā laikā bija pieaudzis aizlūdzēju skaits. Tomēr kvantitātei laikam nav izšķirošas nozīmes, svarīgs ir ticības spēks, kad daudzi ir vienā prātā kādas lietas dēļ (Mat. 18:19).

Par spīti negatīvajiem rezultātiem un ārstu bažām, prognozēm, realitātē mēs redzējām citu – daudz labāku ainu. Trešajā nedēļā pēc negadījuma dēla veselības atjaunošanās kļuva arvien straujāka. Dažbrīd mums ar sievu šķita, ka pat gaiss palātā virs Raivo gultiņas tā kā ievibrē un iemirdzas. Dienu no dienas Raivo maņas strauji atjaunojās. Vienu brīdi pamanījām, ka viņš pats sāk noturēt galvu. Nākamajā dienā konstatējām, ka dēla abu roku darbība ir pilnībā atjaunojusies un viņš sāk jau noturēt kājas. Ceturtdienā (02.05.2019) Raivo sāka patstāvīgi staigāt.

Raivo trešajā nedēļā slimnīcas nodaļā. Foto no personīgā arhīva

Jāsaka, ka ārstiem bija grūti noticēt Raivo veselības stāvokļa krasajam uzlabojumam. Ārstiem bija pieejama iepriekšējā informācija, prognozes… Mēs ar sievu vienīgie savu dēliņu visu laiku redzējām un varējām novērot labās izmaiņas viņa stāvoklī. Sakarā ar to ārsti lika mums pat dokumentēt progresu, lai viņiem to atrādītu. Viens ārsts ar mūsu atļauju video pats dokumentēja Raivo, lai šo gadījumu NMP ekipāžām lekcijā prezentētu kā ideālu iznākumu ilgstošai sākotnējai glābšanai.

Piektdien un sestdien Raivo jau skraidīja apkārt un bija pat grūti viņu novaldīt, kad viņš spēlējās slimnīcas gaiteņos un bērnu istabiņās, kā arī ar citiem bērniem. Runāt viņš pamazām atsāka divas nedēļas pēc Lieldienām, svētdienā (05.05.2019). Nākamajā pirmdienā un otrdienā viņa runa pilnībā atjaunojās tai līmenī, kāds tas bija pirms negadījuma, un parādījās pat jauni vārdi!

Tagad arī ārsti un personāls brīnījās. Viņi bija pārsteigti un mēs no viņiem dzirdējām šādas frāzes: „Fenomenāli straujas pārmaiņas!”, „Tas patiešām ir brīnums!”, „Pārsteidzoši rezultāti!”. Kurioza situācija izveidojās, kad bija paredzēts Raivo sūtīt uz kustību un runas rehabilitāciju, uz ko citi vecāki paši ļoti lūdz nosūtījumu. Bet mūsu gadījumā tas vairs nebija vajadzīgs! Kāds vadošs ārsts, novērtējot Raivo stāvokli, apstiprināja, ka došanās uz rehabilitāciju nav nepieciešama un tā būtu tikai nevajadzīga vīrusu ķeršana. Tātad arī medicīnas pārstāvji, par spīti dramatiskajam sākumam, būtībā atzina, ka Raivo ir pārsteidzošā kārtā pilnībā dziedināts. Tas ir OTRS BRĪNUMS! Slava Dievam par pārdabisko iejaukšanos, pilnīgu dēla dziedināšanu un ļaušanu mums Viņu redzēt darbībā!

Kopš izrakstīšanas no slimnīcas (08.05.2019) Raivo atkal ir mājās un bauda veselību, mieru, prieku un ģimenes tuvumu. Jāsaka godīgi, mums – vecākiem, par spīti realitātei, ir grūti tagadējo “bildi salikt kopā” ar to, kad ieraudzījām dēliņu nekustīgu. Var teikt, ka mums ir nedaudz amnētiska nerealitātes sajūta… Mēs jūtamies tā, it kā nekas nebūtu noticis, it kā mēs būtu pamodušies pēc smaga sapņa. Bet paldies Debesu Tēvam – šim sapnim ir ideālas beigas un brīnišķīgs turpinājums dzīvē kopā ar Viņu!

Raivo atgriežoties mājās un ģimenes vidū. Foto no personīgā arhīva

Atgriezušies mājās, jūtam arī to, ka no Raivo strāvo īpaša mīlestība. Viņš ievērojami vairāk nekā iepriekš nāk ar mums samīļoties. No viņa burtiski staro Dieva mīlestība – tā plūst kā garīga eļļa. Nepamet sajūta, ka Raivo ir bijis pie Jēzus debesīs un nu ir atgriezies!

Pārdomas un secinājumi

Jāsecina, ka, ja Raivo augšāmcelšanas brīnums notiktu uzreiz pļavā, tikai mūsu klātbūtnē, tad daudzi varētu teikt – nu kāds tur brīnums, bērns vienkārši aizrijās un pēc tam atklepojās! Bet nu viss ir dokumentēts ar medicīniskiem pierādījumiem. Tam ir viens mērķis – dot godu Dievam, lai reālais brīnums apliecina Jēzus Kristus varu un spēku!

Šeit jāpiemin arī tas, ka Jēzus nesteidzās pie Lācara, kuru Viņš mīlēja (Jņ. 11). Lācars nomira un kapā sāka pat smirdēt… Kādēļ Jēzus nesteidzās? Tāpat Jēzus īpaši nesteidzās pie Jaira meitiņas (Lūk. 8), kas arī nomira. Kādēļ tā? Vai Jēzum bija vienalga, nebija žēl? Nē, tieši pretēji – Rakstos teikts, ka Jēzus noskuma par tuvinieku bēdām, Viņš iežēlojās (Mat. 14:14 u.c.). Bet Viņš Lācaru un arī Jaira meitu augšāmcēla pēc nāves ar vienu mērķi – dot godu Dievam! Jēzus tāpat ir izvēlējies pagodināties mūsu ģimenē!

Vēlos arī izcelt Rakstu vietu, kur Jēzus ir teicis šādus stiprinošus vārdus mums:

“Kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es aizeju pie Tēva. Un visu, ko jūs lūgsiet Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā. ”
Jņ. 14:12,13

Ja tā padomā, kas gan varētu būt vēl lielāks brīnums par augšāmcelšanu no mirušajiem, ļaunu garu izdzīšanu, dziedināšanu, pravietošanu? Tas ticīga cilvēka dzīvē ir ļoti daudz un vareni! Iespējams, būs arī kas vairāk, ko Kristus spēkā ticīgie darīs. Bet ir arī vērts domāt par kvantitāti – to, kādā apjomā mums, ticīgajiem ies līdzi zīmes (Mk. 16:15-19). Esmu arī pārliecināts, ka vislielākais brīnums šeit virs zemes notiek tad, kad Dievs izmaina neticīgu sirdi un cilvēks, kas Dievu nav pazinis, kļūst par dedzīgu Jēzus sekotāju, un velta Viņam visu savu dzīvi. Tas ir VISLIELĀKAIS BRĪNUMS, kas var notikt ar cilvēku! Un šāds cilvēks kopā ar Dievu dzīvos mūžīgi:

“Jēzus viņai sacīja: “ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam!
Jņ. 11:25-26

Jāatzīst, ka mēs ar sievu nekad mūžā nebijām tik ļoti dedzīgi un daudz lūguši. Lūgšanās ļoti bieži teicām: „Jēzus Kristus vārdā!” Kādreiz agrāk dažkārt varbūt tas ir arī sacīts kā sava veida “formula”, pareizie vārdi, bet tagad šie vārdi ir īpaši, jo pilnībā savienojas ar mūsu ticību (Ebr. 4:2), Gara vadību un notiekošu realitāti (Jņ. 16:23-24).

Iespējams, kādreiz mums var piezagties baiļu domas, tomēr tad ir labi apzināties, ka mēs pilnībā varam paļauties uz varenu, visu pārraugošu Dievu, mūsu Tēvu. Ja mūsu dzīvē nav apzināts grēks vai cits garīgs “caurums”, tad mēs esam pilnīgā Dieva apsardzībā un pārraudzībā. Bez Viņa ziņas mums pat mats nevar nokrist no galvas, un pie mums piepildās Viņa apsolījums:

“Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.”
Rom. 8:28

Būtiskākās atziņas

  • Dievs mūsu ģimenei ar šo brīnumu – reālu augšāmcelšanos no mirušajiem un pilnīgu dēliņa dziedināšanu ir parādījis nepelnītu žēlastību (Ef. 2:8), ko mēs nekādā veidā nejūtamies pelnījuši un neesam cienīgi to saņemt.
  • Šajā gadījumā Dievs Sava Gara spēkā (1.kor. 12:8-10) deva mums un daudzu citu cilvēku sirdīs stipru, nelokāmu ticību, ka rezultāts būs pilnīga dziedināšana, kas arī pilnībā ir piepildījies.
  • Stipra, nešaubīga ticība (Jēk. 1:6-8; Ebr. 11:1; 6) ir kristieša dzīves pamats, Tā nedrīkst būt pašizdomāta, bet tai jābūt saskaņā ar Dieva gribu (Rom. 12:2). Tādēļ ir svarīgi dzirdēt Dievu (Jņ. 10:27) un citas domas neuzdot par Viņa prātu. Būtiski ir iemācīties domas garīgi “filtrēt”
  • Svarīgi ir ar Dievu lūgšanā un ikdienā satikties garā, nevis prātā, jo Dievs ir Gars (Jņ. 4:24) un tikai tā Viņu var sastapt, dzirdēt un iepazīt. Lai izveidotos šis “pieslēgums”, pēc tā ir jātiecas, atmetot visu lieko, kas traucē. Vienīgais ceļš pie Dieva ir Jēzus Kristus (Jņ. 14:6).
  • Skaidra atziņa – mūsu izglābtajam dēlam un ikvienam citam ir vērts dzīvot tikai un vienīgi kā Jēzus Kristus sekotājam un lieciniekam (Ap.d. 1:8). Citādi cilvēka dzīvei nav jēgas.
  • Dievs Tēvs mūs ikvienu ļoti mīl (Jņ. 3:16) un Viņš vēlas, lai mēs no visas sirds pie Viņa tiektos, jo Viņš ir labais Tēvs (Rom. 8:15). Iespējams, mūsu pieredze ar miesīgo tēvu ir negatīva vai nepilnīga. Tomēr mēs varam droši uzticēties savam Debesu Tēvam, Viņš ir ideāls Tēvs un Radītājs. Attiecības ar Dievu būtībā ir svarīgākais dzīvē jeb augstākais bauslis:

“Bet Jēzus tam sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis. Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.
Mat. 22:37-40

  • Dievs ar šo brīnumaino Raivo dziedināšanas notikumu sasniedz daudz vairāk mērķu, nekā šobrīd mēs varam ieraudzīt vai iedomāties (Jes. 55:9). Pirmkārt, Viņš Pats tiek pagodināts caur šo brīnumu; otrkārt, Viņš daudz ko maina visos, kas bija šai notikumā iesaistīti; treškārt, tiek celta ticība Viņam.
  • Cik vareni ir darbībā piedzīvot vareno Dieva Ģimeni – Draudzi – visus mūsu mīļos aizlūdzējus un atbalstītājus! To ir grūti aptvert, bet to varējām sajust kā tādu neredzamu atbalstu jeb vilni, kas mūs ar Dieva spēku nesa!

Pateicības

Pāri visam nebeidzama pateicība mūsu visuvarenajam Dievam! Pateicība mūsu mīļajiem vecākiem un tuviniekiem par vispārēju atbalstu. Paldies par vareno atbalstu visiem lūdzējiem Ogres Trīsvienības baptistu draudzē un saistībā ar to, kā arī mācītājam Dainim Pandaram un diakonei Aijai Grīnbergai par apciemojumiem un garīgu iestāšanos. Tāpat arī paldies Guntaram Vadonim ar ģimeni par iedrošinošajiem apciemojumiem. Paldies arī Artūram Rižeščonokam par apciemojumu, aizlūgšanu un svaidīšanu ar eļļu.

Pateicamies mediķiem no NMP 229. brigādes un otras brigādes par profesionālu un neatlaidīgu Raivo reanimēšanas darbu! Pateicamies ITN ārstiem Reinim Balmakam, Valdim Skotelim un personālam par profesionalitāti, gādīgām rūpēm un diplomātiju. Pateicība arī Neiroloģijas nodaļas ārstei Inesei Kazainei un pārējiem nodaļas ārstiem un personālam par rūpēm, gādīgajām rokām.

Pateicamies Latvijas Kristīgajam radio un Latvijas lūgšanu tīklam par lūgšanu un informatīvo atbalstu, kā arī ticīgo lūdzēju pulkam, kas pievienojās. Īpaša pateicība par lūgšanu cīņām un atbalstu Rīgas Mateja baptistu draudzei un Rasai Cirvelei, kristiešu draudzei Pērle, Influx draudzei Norvēģijā, vasarsvētku draudzei Cerība, arī citām draudzēm un daudziem Latvijā, kā arī Igaunijā, Vācijā, Norvēģijā, ASV un citur!

Mīļa pateicība vairākiem mūsu draugiem par mīļām rūpēm un laiku mūsu vecāko bērnu pieskatīšanā šajā saspringtajā laikā, tie bija: Sanita un Jānis Jaunzemi, Lelde un Arnolds Vēriņi, Ilze un Jānis Neideri, kā arī Margarita un Arnis Hofmaņi. Paldies jums!

Nevar nepieminēt vēl kādu īpašu Dieva svētību caur Saviem bērniem. Kaut gan nevienam nebijām neko teikuši, šajā laikā daudzi sajuta pamudinājumu sirdī mūsu ģimeni bagātīgi svētīt arī finansiāli, jo mūsu uzņēmumam iznāca vairāku nedēļu dīkstāve. Dievs caur jums vareni parūpējās par šo būtisko jomu!

Vēlos nobeigt ar brīnišķīgajiem Jēzus vārdiem – ja mēs paši dosim citiem, kam ir vajadzība, gan savu laiku, gan lūgšanas, gan palīdzību un arī praktisku atbalstu, tad Dievs ikvienam devējam paredzējis šādu apsolījumu:

“Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārēm ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros.”
Lūk. 6:38

“Pāri plūstošs mērs” Z.Biķe 2018 g.

Lai Dievs bagātīgi svētī jūs ikvienu visās jomās un ved tuvāk Sev, lai jūs Viņu vēl vairāk iepazītu un iemīlētu!

 

©Jānis Biķis 2019. Pārpublicējot vai citējot atsauce uz autoru un izgaismots.lv
Inese Treiere – rediģēšana un korekcija

P.S. Vēl iesaku tieši šajās Lieldienās izlaistu filmu par līdzīgu gadījumu ASV:
https://www.youtube.com/watch?v=go1jaIRQc-o
https://www.youtube.com/watch?v=sj1eNOpiLwQ